Titāna metāla avots

Titānu pirmo reizi 1791. gadā atklāja amatieru mineraloģists, vārdā Gregors Lielbritānijā. 1795. gadā vācu ķīmiķis Klaprouss nosauca šo nezināmo metāla vielu pēc grieķu dieva titāniem, kas ķīniešu valodā tiek tulkoti "titānā". Titāns ir bagātīgs uz zemes, un ir vairāk nekā 140 zināmi titāna minerāli, bet tā rūpnieciskie pielietojumi galvenokārt ir ilmenīts un rutils. Ķīnas ilmenīta rezerves veido 28% no globālajām rezervēm, ranžējot pirmo vietu pasaulē.

Titāns tiek atzīts par netoksisku elementu pasaulē ar augstām kalnrūpniecības un ražošanas izmaksām un augstām cenām. Sakarā ar augsto un zemo temperatūras izturību, spēcīgu skābes un sārmu izturību, augstu izturību, zemu blīvumu un citu kvalifikāciju, tas ir kļuvis par īpašu materiālu NASA raķešu satelītiem, un tas ir izmantots arī manas valsts yutu, j -20, Shandong gaisa kuģu pārvadātājā un citos superprojektos. Pēc iekļūšanas civilajā jomā astoņdesmitajos gados tas kļuva par "goda metāla karali" pārtikas rūpniecībā ar dabiskajām antibakteriālajām un biofīlajām īpašībām.

Manas valsts titāna nozare sākās piecdesmitajos gados. Līdz vidum -1960 s mana valsts bija uzcēlusi titāna sūkli un titāna pārstrādes rūpnīcas attiecīgi Zunyi un Baoji, kas nozīmē, ka Ķīna ir kļuvusi par vienu no pasaules titāna rūpniecības spējām. 21. gadsimtā manas valsts titāna nozare ir sākusi jaunu paātrinātas attīstības periodu, un tās titāna ražošanas jauda ir starp pasaules augšdaļu.